CORRECTAR LA LETRA

Letra : Planetāro miglāju sāga

Es seju zem sejas no sabiedrības slēpu
Lai saglabāt ar apkārtējiem attiecības spētu
Un, samāksloti smaidot, no patiesības bēgu
Līdz pilnībā piepildīju pacietības mēru
Pāri malām plūst, rāmji galvā lūst
No manis saprāts mūk, brāļi apkārt zūd
Vientulības garša, [?] bažas
Katra diena vienāda, vienmuļīga laža
Vitja, kaļiki, dūms, buča debesīm
Stipra panika zūd, purvs pat nebesī, ugh
Tērvetes, Bauskas, Aldara alus kausi
Vērpetes, lauskas, bardaks, nahuj draugus
Bet iekšā tomēr smagi
Tas tiešām nobeidz mani
Es sāku ienīst purnu spogulī
Es ātri pieclitru burku nokurīju
Bet man nepalika vieglāk, es juku prātā
Es baidījos iznākt no tumsas ārā
Manas krūtis bija nokrautas ar klupšanas akmeņiem
Lūdzu - no tukšuma atnestiem
Pildspalva, papīrs
Pildspalva, papīrs
Un piedzima tas, kas sirdi izkrata naktīs
Viņš iemīlēja pasauli no vilkača acīm
Melikols, nakts putns
Ar sirdi rindās, uz takts plūsdams
Mani klupšanas akmeņi pārtapa dziesmās
Es izvēlējos mūziku ārprāta vietā
Un tas bija skaisti, plus mani saista
Nav laika slinkot, mani darbi gaida
Es mīlu to darīt, es tam ziеdoju naktis
Tā diena ir klāt, kad tev piedodu, Andri